Kas ir objektīvs un kā izvēlēties sev pareizo?

  • Posted in Blogs |
  • January 17, 2012

Objektīvs – tā ir lēcu vai lēcu un spoguļu grupa, kas savienoti vienā optiskā mezglā, kas projicē attēlu uz plaknes (matrices) vai uz lentes. Foto mīļi un profesionāli fotogrāfi, pateicoties lieliskiem raksturlielumiem, ko apliecinājuši neskaitāmu objektīvu testu rezultāti, lielākoties izvēlas Canon, Nikon, Sony, Pentax, Olympus, Tokina, Tamron zīmolu objektīvus. Objektīvi var būt iebūvēti (kompaktkamerās un mobilajos telefonos) gan maināmi objektīvi. Objektīvus ražo gan pilna kadra kamerām (35mm) gan crop sensoru kamerām. Sīkā par apzīmējumiem uz lēcām (ED, DG, DX) meklējam ražotāju mājas lapās.

Fokusa attālums


Praktiski ir tā. Tas, ko tehniski precīzi sauc par fokusa attālumu ir tas, ko latviski grūti nosaukt pareizi, bet ko sauc par zūma lielumu, iezūmošanas pakāpi, pievilkšanas spēju, attēla palielinājumu.

No tehniskās puses ir vēsturiski izveidojusies situācija, ka par atskaites punktu ikdienas fotogrāfijā lieto 35mm standarta fotofilmiņas un ar tām darbojošos aparātus. Izmantojot 35mm filmiņu objektīvs ar 50mm fokusa attālumu (jeb iezūmošanas pakāpi) sniedz attēlu, kas aptuveni atbilst cilvēka redzes leņķim. Objektīvi, kuru fokusa attālums ir mazāks tiek uzskatīti par platleņķa objektīviem (piem. 18mm); objektīvi, kuru fokusa attālums ir lielāks — saukti arī par garfokusa objektīviem — velk uz attēla “iezūmošanu” (piem. 70mm, 200mm).

Šis zūma faktors ir viens no svarīgākajiem objektīva parametriem un to standarta veidā arī digitālo kameru objektīviem norāda tā, it kā attēls būtu jāprojicē uz 35mm fotofilmiņas.

Fiksēta fokusa attāluma objektīvi tātad ļauj lietas fotografēt noteiktā “zūma” pakāpē. Gribi vairāk dabūt kadrā — pašam jāatkāpjas. Gribi “iezūmot” — jāpieliek fotoaparāts objektam fiziski tuvāk.

Protams, izmantot objektīvus ar maināmu “zūma” līmeni — transfokatorus (turpmāk sauktus par “zūmiem”), ir ērtāk. Taču fiksētā attāluma objektīvi tipiski nodrošina labāku attēla kvalitāti, gaismspēju un arī ir lētāki par līdzīgu parametru zūmiem. Principā, līdz šim tāds labās rokas likums ir bijis, ka objektīvi spēj nodrošināt optiski labu attēla kvalitāti aptuveni 3x zūma robežās. Tāpēc arī var redzēt tik daudz objektīvu, kuri zūmo 18-50mm, 70-200mm, 24-70mm robežās un mazāk ir tādu “superzūmu” 18-230, utt. Jāņem vērā arī, ka objektīviem var būt dažāda maksimālā gaismspējadažādās zūma pakāpēs: piemēram, kad fotografējam 18mm fokusa attālumā, maksimālā gaismspēja var būt f/3.5, bet pievelkot līdz 50mm — jau vairs tikai f/5.6.

Fokusa attālums, gaismas spēks un zoom (tālummaiņas rīks). Fokusa attālumu var pārnest uz pārskata stūri: jo tas būs lielāks, jo vairāk varēs redzēt. Fokusa attālums tiek atzīmēts uz objektīva, un atkarībā no tā lieluma objektīva pārskats izskatās sekojoši:


Super platleņķi (8-15 mm), tos vēl mēdz dēvēt par fish-eye („zivs acs”), jo tiem skata leņķis ir līdz 180⁰. Par fišajiem tiek uzskatīti tikai tie objektīvi, kuriem ir izkropļojumi, kas padara attēlu līdzīgu burbulim un to var izmantot specefektu iegūšanai;
Platleņķi (15-35 mm) – objektīvi, kuriem ir plats skata leņķis, bez spilgti izteiktiem izkropļojumiem, kas ļauj fotografēt šaurās telpās un plašas ainavas apstākļos;
Normālie (35-85 mm) – viņu diapazons ir tuvs tam, ko redz cilvēka acis. Piemēroti dažādu situāciju un portretu fotografēšanai interjerā;
Teleobjektīvi (no 85 mm) ir optimāli portretu fotografēšanai tuvplānā.

Lai arī objektīviem norāda zūma robežas atbilstoši 35mm fotokadra izmēram, lielākai daļai digitālo kameru (visu tipu) sensora izmēri fiziski ir mazāki. Izņēmums būtībā ir 2-3 dārgā gala modeļi Canon un Nikon fotoaparātu saimē (nupat varbūt arī citiem ražotājiem), kuriem ir tā sauktais “full frame” jeb pilnkadra sensors — ekvivalents 35mm fotofilmiņas kadram.

Izmantojot objektīvu uz mazāka sensora, faktiski iegūstam lielāka “zūma attēlu” — jeb precīzāk: šaurāka leņķa. Attēla malas, ko objektīvs projicē uz sensoru tiek nogrieztas un attēls izskatās vairāk iezūmots. Katram sensoram ir savs “apgriezuma” skaitlis: objektīva reālā atbilstība 35mm kadram ir jāreizina ar tā saukto “crop factor“. Viens no tipiskajiem ir APS-C sensora izmērs (lielākajai daļai Canon un Nikon DSLR kameru), kam ir 1.6x crop factor.

Tas nozīmē, ka lietojot uz šāda aparāta objektīvu ar zūmu 18-50mm, mēs faktiski iegūstam bildi 28.8-80mm robežās. Lietojot fiksētu 50mm objektīvu iegūstam 80mm bildi, lai panāktu jau minēto cilvēka redzes leņķi (50mm) mums jāizmanto ~30mm objektīva fokusa attālums.

Šo pašu 18-50mm objektīvu pārliekot uz parasto filmiņas spoguļkameru vai uz pilnizmēra sensora DSLR, iegūsim reāli “platleņķīgākas” bildes.

Objektīvi ar mainīgu fokusa attālumu

Zoom tika izgudrots tāpēc, lai nevajadzētu bieži mainīt objektīvus. Zoom (zoom – tulkojumā no angļu valodas „attēla palielināšana”) – tie ir objektīvi ar tālummaiņas fokusu, kam pastāv gara gala un īsa gala jēdzieni – maksimāls un minimāls fokusa attālums.

Gaismas spēks (diafragma)

Objektīva spējas laist cauri gaismu nosaka tā gaismas spēku. Ejot cauri objektīvam, kāda gaismas daļa vienmēr pazūd, un jo vairāk gaismas iziet cauri, jo objektīvam būs lielāks gaismas spēks. Pastāv objektīvi, kuri aprīkoti ar izgaismošanas sistēmu, bet to nedrīkst jaukt ar gaismas spēku. Izgaismošana – tas ir īpašs lēcu pārklājums, kas samazina gaismas kaitīgos atspulgus starp lēcām un palielina attēla kontrastu. Uz objektīva diafragma atzīmēta ar burtu “F”, piemēram, attālums 50mm diafragma f/1.8, kas ir gaišs objektīvs. Daudziem zoom objektīviem diafragma ir mainīga atkarībā no attāluma, piemēram objektīvs 18-200mm f3.5-5.6, jo lielāks zooms, jo vairāk diafragma aizveras.

Apertūru uz objektīva tipiski norāda blakus fokusa attālumiem un mēdz izmantot gan daļsvītru, gan kolu, gan burtu ”f”, gan ciparu “1″, piemēram, “Sigma 17-70mm 1:2.8-4.5″ apzīmē objektīvu ar gaismspēju robežās no f:1/2.8 līdz f:1/4.5 .

Fiksētajiem objektīviem maksimālā sasniedzamā apertūra, protams, ir viens skaitlis. Maināmā attāluma objektīviem tas var būt gan viens skaitlis: piemēram, ar Canon 24-70/F:2.8 objektīvu var bildēt gan 24mm @ f/2.8, gan 70mm @ f/2,8 bildes. Gan arī tas var būt diapazons. Piemēram, Sigma 17-70 f:2.8-4.5 nozīmē, ka 17mm fokusa attālumā varēsim bildēt ar maksimālo apertūru f:2.8, bet 70mm “iezūmojumā” jau vairs tikai ar maksimālo f:4.5. Maksimālās apertūras maiņas veidu diapazona robežās parasti norāda tehniskajās specifikācijās vai kritiķu novērtējumos.

Tas ir svarīgi, jo lielāka maksimālā apertūra (mazāks f-cipars), jo mazākā gaismā var mēģināt dabūt kvalitatīvas bildes.

Papildus tam, platleņķa bildēm vismaz manā pieredzē  jau retāk vajag šo f:2.8, jo platleņķa izmantojums vairāk saistās ar ainavām, un āra izmantojumu, kur parasti gaismas pietiek (pat apmākušās dienās gaismas ārā reāli ir daudzkārt vairāk nekā telpās).

Daudz sīkāk par gaismas spēku lasiet rakstā „Kas ir diafragma?” (Drīzumā)

Attēla stabilizācijas mehānisms

Firmas Canon un Nikon daudzos savos objektīvos iebūvē iekšā attēla stabilizātorus. Canoniem to apzīmē kā „IS”, bet Nikoniem kā „VR” funkciju, Sigmai – “OS”, Tamronam – “VC” Tas dod to, kad ar objektīvu var fotogrāfēt daudz tumšākos apstākļos bez statīva un rezultātā iegūsi asu bildi. Šī funkcija atkal ir īpaši svarīga tiem kuri nevar atļauties līdz nēsāt statīvu vai arī kuriem ir ļoti ātri jāstrādā un statīva izlikšana vienkārši nav iespējama. Diemžēl ir arī sliktā ziņa. Šī funkcija sadārdzina objektīvu uz pusi. Firma Pentax ir izveidojusi savu stabilizācijas mehānismu kas jau ir iebūvēts iekšā pašā kamerā un jebkurš objektīvs kļust par stabilizētu objektīvu.

Macro Objektīvi

Esi kādreiz internetā vai žurnālos redzējis bildes kur ir nobildēts kāds kukainīts ļoti lielā palielinājumā? Tas ir panākts ar īpašiem macro objektīviem. Parastajiem objektīviem ir minimālā fokusēšanās distance, tas nozīmē kad ir kautkāda robeža cik tālu var objektīvu pielikt objektam klāt un lai tas varētu iestādīt asumu. To var uzzināt atrodot šo informāciju savā kameras pamācībā, bet ja Tev ir spoguļkamera, tad uzskrūvē virsū objektīvu. Ieliec Manual fokusa režīmā un fokusēšanas gredzenu atgriez uz tuvāko galu. Un tad fiziski kustinot pašu objektīvu tuvini klāt kādam priekšmetam un Tu atradīsi to vietu kur objekts ir ass, bet pēctam vairāk asuma nav. Macro objektīviem šī lieta ir īpaši koriģēta un ar tiem ir iespējams pielīst klāt mazai mušiņai īpaši tuvu. Makro objektīvus parasti apzīmē ar vārdu Macro tā nosaukumā.

Citi objektīvu parametri:

Nosacītā atvere, aberācijas līmenis, atļaujas spējas, lēcu skaits, asfērisko lēcu skaits, izgaismošanas veids, griezuma diametrs un solis, kas nepieciešams gaismas filtru pievienošanai, barotnes veids, minimālā fokusēšanas distance vai maksimālais makrofotografēšanas mērogs makroobjektīviem.

 

Kādu objektīvu man pirkt?

Viss ir ļoti vienkārši, viss ir atkarīgs no tā, ko Tu konkrēti taisies bildēt! Līdz 15mm skaitās Fish eye objektīvi. Kad gribas kautko milzīgu interesanti nobildēt. No 16mm līdz 24mm skaitās platleņķi. Kad nav kur atkāpties un daudz ko vajag dabūt iekšā kadrā. 50mm skaitās cilvēka redzes lenķis. Tas nozīmē kad objektīvs redz tādā pašā lenķī kā cilvēks, tikai to ierobežo kadra malas. Ja gribas bildēt kautko īpaši pedantiski pareizi, tad šis ir tas fokusa attālums kas ir jāizvēlas. 85mm līdz 135mm skaitās jau portreta objektīvi. Izmantojot šādus objektīvus cilvēks izskatās daudz skaistāks. No 85mm un uz augšu arī skaitās teleobjektīvi. Domāti, lai pievilktu klāt tālu esošus priekšmetus. No 800mm skaitās jau teleskopi. Tie domāti dažādu astranomisku objektu bildēšanai.

Raksts tapis sadarbībā ar apģērbu interneta veikalu StarStyle, kas tagad arī piedāvā iegādāties smaržas.

5 COMMENTS

  1. +
    Verdi

    Tā arī netapa skaidrs ko nozīmē tie 50mm vai 85mm. kas tie par milimetriem? un kā šis cipars atspoguļo leņķi vai attālumu metros? Objektīvu izvēlē ar nav pateikts ka ir dažādi 50mm vai 17-50mm objektīvi pa 100Ls, 200Ls, 400Ls un 800Ls kuru tad izvēlēties un kāpēc?

    • +

      Fokusa attālumu izsaka milimetros, jo lielāks fokusa attālums, jo šaurāks redzes leņķis. Redzes leņķis ir atkarīgs no kadra (filmas vai sensora) izmēra. Ir objektīvi, kam iespējams mainīt fokusa attālumu. Šo iespēju sauc par „Zoom”. Parastajām fotokamerām platleņķa objekīvi ir <40 mm, bet teleobjektīvi >70 mm. Digitālajām un filmu fotokamerām atšķiras attēla reģistrējošais laukums. Jo platāks leņķis, jo vairāk tiek izkropļota perspektīva.
      Par objektīva izvēli, sākumā jāizdomā ko grib bildēt, jo objektīvu ir miljons un katru te pieminēt neredzu jēgu. Gribam bildēt ainavas tad skatam ko platāku. Jo dārgāks jo labākas lēcas izmantotas objektīvā, tas ir ar lielāku gaismas caurlaidību, kvalitatīvs korpuss, vītne. Lētāki būs no plastmasas, bez stabilizatora, mazāku gaismas caurlaidību.

  2. +

    […] uztaisīts vai vispār nav. Spoguļkameru lielākais plus ir tāds, kad Tu vari noskrūvēt esošo objektīvu un samainīt uz kādu citu. #gallery-1 { margin: auto; } #gallery-1 .gallery-item { float: left; […]

  3. +
    Reinis

    Labs raksts, ļoti noderēja.
    Tik viens man tā nevisai pieleca, kas skatās portreta objektīvs – fiksēts bez zoom piemēram 85mm vai arī zoomojams kura diapazonā ir 85 -135 mm?

  4. +

    Man nav principiālu iebildumu, ka daļu mana teksta izmanto savā lapā, ja ar to nepelna naudu. To nosaka arī manas lapas licencēšanas noteikumi, skat. https://fokuss.wordpress.com/about/ . Taču šādā gadījumā izmantot tik lielu gabalu — faktiski šeit teju puse lapas ir mans teksts — tev ir jāievieto pie teksta atsauce uz to, no kurienes esi to ņēmis.

LEAVE A REPLY

Your Name
Your Message