Zelta griezuma likums

Tie, kas ir lasījuši grāmatu „Da Vinči kods”, būs kārtējo reizi pārsteigti par „zelta proporcijas” jeb mistiskā skaitļa Phi ietekmi uz mākslu, mūsu gadījumā – uz fotogrāfiju.

Šis īsais kadra komponēšanas kurss atklās patiesību par to, kas īsti ir ideālā proporcija un „zelta šķēlums” fotogrāfijā.

Lekcija:

Vārds „kompozīcija” ir cēlies no latīņu valodas (salikšana, izvietošana) un apzīmē atsevišķu elementu apvienošanu harmoniskā veselumā. Iesācējam var likties, ka viņam panākt harmonisku kadru nav pa spēkam. Lai to izdarītu, ir nepeciešams labs acumērs, gaume un izpratne par to, kā cilvēks psiholoģiski uztver vizuālos tēlus. Tomēr zinot dažus vienkāršus likumus kadra komponēšanā, objektus izvietot pareizā kompozīcijā var jebkurš fotoaparāta lietotājs.

„Zelta šķēlums”
Lai izveidotu harmonisku kompozīciju savos darbos, mākslinieki jau vairākus gadsimtus izmanto „zelta šķēluma” principu. Šī meistaru intuitīvi atrastā proporcija skatītājam izraisa pozitīvas emocijas. Proporcijas princips ir šāds: sadalīt nogriezni  divās daļās tā, lai nogrieznis B (garākais) pret nogriezni A attiektos tāpat kā nogrieznis A+B pret nogriezni B (skat. att.2). Aptuvenā proporcija ir 8:5 jeb skaitlis Phi (1,618).

Šī proporcija var tik atspoguļota arī dažādās ģeometriskās figūrās, piemēram, taisnstūrī (att. 2).

Attēls 2

Cits variants – pa taisnstūra diagonāli (att. 3). Šo taisnstūri fotogrāfs var grozīt, kā vēlas, bet, ja trīs dažādi bildes elementi atradīsies katrs savā taisnstūra laukumā, kompozīcija izskatīsies harmoniska.

Attēls 3

V isizteiktākais „zelta šķēluma” pielietošanas veids ir „trīs trešdaļu” likums. Kadrs tiek sadalīts trīs daļās gan horizontāli, gan vertikāli, kā rezultātā tiek iegūti 9 sektori (att. 4).

Iesācēji parasti kadra galvenos elementus cenšas izvietot centrā: seja, figūra vai apvāršņa līnija, kas dala kadru divās vienādās daļās. Principā tā dažreiz dara arī profesionāļi, bet tad, kad tas tiešām ir nepieciešams kā māksliniecisks paņēmiens. Pretējā gadījumā bilde izveidojas statiska un neizteiksmīga. „Trīs trešdaļu” likums paredz to, ka, to pielietojot, bilde kļūst dzīvāka un dinamiskāka. Jebkuras plaknes labāk ir izvietot proporcijā 3:5, tas ir, mazākā plakne aizņem tikai trešdaļu kadra. Piemēram, fotografējot panorāmu ar apvāršņa līniju, labāk komponēt kadru tā, lai debesis aizņemtu tikai trešdaļu no augšējās bildes daļas – tas radīs pamatīguma sajūtu, vai arī otrādi – ja debesis aizņems divas trešdaļas no bildes augšējās daļas, tad radīsies lidojuma sajūta. Tādā veidā fotogrāfs kontrolē skatītāja emocijas.