Bildējam zvaigznes

  • Posted in Blogs |
  • February 10, 2013

Kad pirmo reizi ieraudzīju iespaidīgas fotogrāfijas, kurās attēlotas ainavas ar debesīm, kurās mirdz tūkstošiem zvaigžņu, man uzreiz sagribējās iemācīties bildēt, ko līdzīgu. Ņēmu aparātu un gāju „kaujā”… un, protams ar pirmo reizi man nekas neizdevās. Nācās nedaudz palasīt gudrus rakstus un praktizēties un beigās atklājās, ka tas nemaz nav tik sarežģīti, kā man likās sākumā. Savā rakstā es Jums došu dažus padomus, kā uzņemt zvaigžņotas ainavas. Uzreiz pasaku ka rakstā nebūs apraksts kā bildēt citas galaktikas un miglāju efektus.

Kas mums ir vajadzīgs?

Sāksim mēs, starpcitu, ne ar tehniku. Priekš manis mērķis nav iemūžināt kādu debess daļu, tas ir astronoma darbs, bet ne fotogrāfa. Zvaigznes man, tas ir efekts, kā papildināt ainavu. Un ainavas fotogrāfija vienmēr sākas ar vietas un laika izvēli. Ar laiku viss ir vienkārši. Nepieciešama neapmākusies nakts. Vasara vai ziema – tas arī nav tik būtiski. Protams ziemā sensors pie garām ekspozīcijām mazāk uzkarst un uz bildēm mazāks troksnis un fotogrāfs ātrāk nosalst. Galurezultātā es priekšroku nedotu ne ziemai ne vasarai.

Vietai jābūt ne tikai efektīgai, bet jābūt pēc iespējas tālāk no laternām, ciemiem, pilsētām. Tas apgaismo debesis, kā rezultātā fonā zvaigznes ir sliktāk redzamas.Tāpēc vislabāk braukt tālāk no civilizācijas.

Mākoņi un pilsēta fonā var patraucēt ainavai. Bet ne vienmēr.

Gaismas piesārņojums no pilsētas apgaismojuma.

Tagad mēs esam nonākuši līdz jautājuma par tehniku. Ideālajā variantā ja jums ir spoguļkamera. Taču arī citām kamerām var panākt labus rezultātus, nāksies vienīgi saskarties ar grūtībām noregulēt slēdža ātrumu tumsā. Optiku ieteiktu lietot, kaut ko no platleņķiem. Es izmantoju 16mm un 24mm objektīvus uz pilna kadra kameras, bet protams der arī jūsu mīļais objektīvs, kas nāk komplektā ar jūsu kameru. Liela loma šajā procesā ir statīvam. Ekspozīcijas būs garas un statīvam jābūt stabilam un protams nenāktu par sliktu palaišanas trosīte. Taču pirmajās reizēs var arī bez tās var izmantot arī iebūvēto taimeri. Neaizmirstam apģērbties atbilstoši laika apstākļiem, lukturīti, rezerves akumulatoru un dodamies naktī…

Ekspoparametri.

Šeit iesācējiem rodas visvairāk jautājumu. Sāksim ar pašu vienkāršāko piemēru. Ainava skaidrā naktī. Uzstādām kameru. Samazinām ISO līdz 200 (tieši tik parasti ir arī pietiekami). Diafragmu cenšamies pārāk neaizvērt, apmēram f4-f5.6 un slēdža ātrumu pieregulējam eksperimentējot, lai bildes kontrasts atbilstu jūsu iegribām. Ekspozīcija var būt arī diezgan gara, dažām kamerām ir ierobežojums līdz 30sec, tad prātīgi jāpaceļ ISO.

Fokusēšana.

Nākamā problēma – fokusēšana. Naktī nofokusēties uz tumšām debesīm ir ļoti grūti un skatu meklētājā kaut ko ieraudzīt ir ļoti grūti. Darām tā – atrodam uz horizonta kādas uguntiņas un manuāli cenšamies nofokusēties uz tām. Varam uztaisīt pāris kontrolbildes un vajadzības gadījuma pieregulējam vēl. Ja ir kāds priekšplāns tad fokusējam uz to.

Viņa griežās!

Ikdienas plūsmā un raizēs par dzīvi, mēs bieži vien aizmirstam par tādiem vienkāršām lietām, kā par Zemes rotāciju. Zvaigznes debesīs nekad nestāv vienā vietā. Tās pastāvīgi pārvietojas attiecībā pret zemi. Bet katram noteikumam ir savi izņēmumi. Polārzvaigzne pārvietojas vismazāk. Un varētu teikt, ka tā nekustās. Un pārējais – grozās ap viņu. Īsās ekspozīcijās to redzēt nevar, bet ilgtermiņa – teicami manāms! Ja jūs vēlaties attēlu zvaigznes kā punktus, mēģināt samērā īslaicīgas ekspozīcijas. Ja jūs vēlaties, kustību palielinām ekspozīcijas laiku.

Attēls uzņemts ar 15min garu ekspozīciju.

Zvaigznes nepārtraukti kustas.

“Noteikums 600”

Ir tāds noteikums kas ļauj noteikt ekspozīcijas laiku, kurā zvaigžņu punkti pārvēršas par strīpām. Izdalām skaitli 600 ar jūsu objektīva ekvivalento attālumu un jūs dabūsiet ekspozīcijas garumu sekundēs. Piemēram priekš 16mm objektīva var izmantot ekspozīcijas līdz 37sek.

Kad pavisam tumšs.

Dažos gadījumos mēs dodamies prom no civilizācijas, lai tādā attālumā, pilsētu gaisma neatspoguļojas debesīs. Šajā gadījumā mums ir iespēja, attēlot iespaidīgu Piena ceļu. Drosmīgi uzstādam maksimālo aizvara ātrumu, atveriet diafragmu nedaudz plašāku, un mēģināt palielināt ISO. Ko cilvēka acs neredz tumšās debesis, to redz kamera!

Pievienojam gaismu.

Jūs vēl neaizmirsāt par lukturīti? Ar to jūs varat izgaismot priekšplānu. Izmantot dažādus gaismu filtrus piedodot ainavai savu efektu.

Luktura lomu šajā ainavā spēlē automobilis.

Zvaigžņu ceļš.

Kā jau iepriekš minēju zvaigžņu kustību var iemūžināt ar garām ekspozīcijām bet lai iemūžinātu zvaigžņu ceļu būs nepieciešamas vairāki desmiti kadri ar ekspozīcijas garumu 15-30 sekundēm. Un tad to visu montēt kādā no apstrādes programmām, kā piemēram bezmaksas programma Startrails.

Bildēšana aizņēma 45min pa kadriem kuru ekspozīcija 30sec.

Bildēšana aizņēma 20min pa kadriem kuru ekspozīcija 30sec.

 

LEAVE A REPLY

Your Name
Your Message