Ainavu fotografēšanas zelta likumi

  • Posted in Blogs |
  • January 16, 2012


Šie ir ainavu fotografēšanas zelta likumi, bez precīzas šo noteikumu ievērošanas, Jūs nekad neiegūsiet profesionālu fotogrāfu darbiem līdzīgus rezultātus. Fotogrāfi, kas nodarbojas ar ainavu fotografēšanu, var fotografēt tikai divas reizes dienā. Pirmkārt, saullēkta laikā: Jūs varat sākt fotografēt 15-30 minūtes pirms saules parādīšanās un vēl 30 līdz 60 minūtes pēc saullēkta (atkarībā no gaismas spilgtuma). Otrkārt, saulrieta laikā. Kāpēc tikai divas reizes dienā? Lieta tāda, ka tikai saullēkta un saulrieta laikā ir tāda gaisma un ēnas, kas nodrošina ainavu fotografēšanai nepieciešamo kvalitāti. Cik strikti vajadzētu ievērot šo noteikumu? Šajā sakarā ļoti labi iederēsies žurnāla “National Geographic” leģendārā fotogrāfa Džo Maknelija atbilde vienam no viņa lasīto lekciju klausītājiem, kurš viņam uzdeva sekojošu jautājumu: “Vai tiešām var fotografēt tikai saullēkta un saulrieta laikā?”. Viņš pavēstīja klātesošiem, ka pašreizējie foto materiālu redaktori (lielos žurnālos) ir tik ļoti pārliecināti par šo noteikumu, ka pat neskatās fotogrāfijas, ja tās nav uztaisītas saullēkta vai saulrieta laikā. Vēl viņš paziņoja, ka esot aizgājis pie tāda redaktora un teicis: “Paskatieties. Šī fotogrāfija nav uzņemta šajās brīnumu stundās, bet tā ir vienkārši lieliska”. Taču redaktors vienalga attiecās to apskatīt. No tā varam secināt, ka profesionālie fotogrāfi uzņem ainavas tikai šajos laika posmos, tāpēc tad, ja Jūs vēlaties sasniegt līdzīgus rezultātus, tad Jums noteikti jāievēro šo noteikumu.

Vienmēr kopā ar statīvu

Pienācis laiks atklāt vēl vienu svarīgu noslēpumu: sakarā ar to, ka Jūs fotografēsiet vāja apgaismojuma apstākļos, tad Jums būs vienmēr jāizmanto statīvu. Katru dienu. Pastāvīgi. Profesionālu ainavu fotogrāfu pasaulē nav nevienas fotogrāfijas, kura būtu uzņemta bez statīva.

Statīvi: oglekļa sakausējumu priekšrocība

Jaunākie statīvu modeļi tiek izgatavoti no oglekļa materiāliem. Tāda veida statīviem piemīt divas priekšrocības: pirmkārt, tie ir daudz vieglāki, nekā tradicionālie metāla statīvi, taču tas nenozīmē, ka tie ir nestabilāki, bet otrkārt, no oglekļa materiāla darināti statīvi nerezonē, kā tas ir metāliskiem statīviem, proti, samazinās vibrācijas risks. Taču ir arī viens trūkums. Kā Jūs jau pareizi nojautāt, šādi statīvi nemaksā lēti.

Ideāls fotografēšanas punkts

Kad Jūs nākamreiz nopirksiet žurnālu par ceļojumiem, kurā būs redzamas lieliskas dabas ainavu fotogrāfijas, vai arī apskatīsiet ainavu fotografēšanas meistaru darbus, tādu, kā, piemēram, David Muench, Moose Peterson, Stephen Johnson un John Shaw, tad pievērsiet uzmanību viņu lieliskajām bildēm ar bezgalīgiem plašumiem. Jūs atklāsiet, ka praktiski katrā no šīm fotogrāfijām ir trīs elementi. Pirmais no tiem — tas ir priekšplāns. Piemēram, fotografējot saulrietu jūrā, attēls sākas nevis ar ūdeni, bet ar pludmali. Pludmale ir priekšplāns. Otrs elements ir galvenais fotografēšanas objekts. Ja Jūs fotografējat saulrietu, tad tas tik pat labi varētu būt arī okeāns, kurā atspoguļojas norietoša saule, vai pati saule. Pēdējais trešais elements ir aizmugures plāns. Saulrieta fotogrāfijā tās ir debesis un mākoņi. Lai nofotografētu iespaidīgu ainavu, nepieciešami visi trīs elementi. Nākamreiz dodoties fotografēt pavaicājiet sev: “Kur ir mans priekšplāns?” (Fotogrāfi-amatieri gandrīz vienmēr aizmirst par priekšplānu.) Ja Jūs atcerēsieties par visiem trīs elementiem, tad Jūs varēsiet parādīt ainavu visā tās krāšņumā, jo Jūs izvēlēsieties vajadzīgo fotografēšanas punktu un iegūsiet daudz „dziļāku” fotogrāfiju.

Vēl viens iemesls kāpēc fotografēt saullēktā

Par papildus fotografēšanas priekšrocību saullēktā (nevis saulrietā) kalpo tas, ka ūdens baseinā, ezerā, jūras līcī utt. būs daudz mierīgāks, jo no rītiem ir mazāks vējš, nekā vakarā. Tāpēc tad, ja Jūs gribat, lai ūdens būtu tik gluds kā spogulis, kā arī vēlaties iegūt nevainojamu ūdens atspulgu, labāk fotografējiet agri no rīta, nevis vēlu vakarā.

Ūdenskritumu fotografēšana

Vēlaties iegūt laidenu ūdenskrituma vai ūdens plūsmas attēlu? Šeit noslēpums ir tāds, ka jāatstāj objektīva aizslēgu atvērtu (vismaz uz vienu-divām sekundēm). Ūdens līs, bet viss pārējais (līdzās ūdenskritumam vai strautam esošie akmeņi un koki) paliks nemainīgi. Jums jārīkojas sekojoši. Izvēlieties mērķa noturēšanas prioritātes režīmu (iestatiet lielumu S vai Tv ar diska pārslēdzēja palīdzību) un izvēlieties mērķa noturēšanas režīmu uz vienu vai divām sekundēm.

Tagad pat fotografējot mākoņainā dienā uz dažām sekundēm atvērtais aizslēgs ļaus iegūt daudz lielāku gaismas daudzumu, un Jūs iegūsiet pilnībā apgaismotu, tīri baltu attēlu. Tieši šī iemesla dēļ profesionāli fotogrāfi fotografē ūdenskritumus īsi pirms saullēkta vai uzreiz pēc tā, kad gaismas ir daudz mazāk. Bez tam, viņi izmanto neitrāla blīvuma filtru. Tas ir īpašs filtrs, kurš tiek uzskrūvēts virsū objektīvam un samazina uz fotogrāfu krītošās gaismas daudzumu. Pie šādiem apstākļiem aizslēgu var atstāt atvērtu uz dažām sekundēm. Objektīvam cauri iet tik maz gaismas, ka Jūs iegūsiet skaidri nofokusētu fotogrāfiju, uz kuras būs nofotografēta laidena ūdens plūsma. Savukārt tad, ja Jums nav filtra, bet Jūs interesējošais ūdenskritums vai strautiņš atrodas dziļi mežā (proti, paslēpts dziļā meža biezoknī ļoti ēnainā vietā), tad šādu pat efektu var panākt ar sekojošas viltības palīdzību. Uzstādiet fotoaparātu uz statīva, izvēlieties diafragmas prioritātes režīmu un uzstādiet vislielāko no pieejamiem diafragmas skaitliskajiem lielumiem (piemēram, f/22 vai f/36). Tai pat laikā objektīva aizslietnis paliks atvērts ilgāk, nekā parasti (lielā ēnā tas nav bīstami), un Jūs iegūsiet tos pašus „zīdainas” ūdens plūsmas attēlus.

Fotografējot ūdenskritumus, neitrāla blīvuma filtra vietā varat izmantot polarizētu filtru. Pirmkārt, tas ļaus likvidēt atspulgus ūdenskritumā un uz akmeņiem, bet otrkārt, mazinās objektīvā iekļūstošās gaismas daudzumu. Bez tam, Jūs varat izmantot lielāku objektīva aizslietņa aizturēšanas lielumu. Izvēloties lielākus skaitļus, „zīdainas plūsmas” efekts pastiprinās, tāpēc izmēģiniet dažādus lielumus (4, б, 10 с) un paskatieties, kurš no tiem palīdzēs iegūt vislabāko rezultātu.

Daži meža fotografēšanas padomi

Vēlaties uzzināt, kā pareizi fotografēt mežu? Nefotografējiet zemi. Tik tiešām, zeme mežā nav pārāk pievilcīga (nokrituši zari, satrūdējušas lapas — liela nekārtība), tāpēc daudzi profesionāli fotogrāfi nefotografē zemi, jo tā pārāk stipri kontrastē ar koku skaistumu. Kaut gan, ja zeme izskatās normāli, tad to var iekļaut kadrā, savukārt tad, ja tā neizskatās pārāk pievilcīgi – labāk pataupiet kadru. Vēl viens padoms. Mežā ļoti labi fotografēt mākoņainās dienās, jo ir ļoti grūti nofotografēt mežu pie spilgtas saules. Tomēr pastāv viens izņēmums: ja mežā ir migla saulainā dienā, tad saules stari, kas izlaužas cauri miglai, var izskatīties ļoti iespaidīgi.

 

Horizonta līnija

Atbilde uz jautājumu „Kur izvietot horizonta līniju?” ir samērā vienkārša. Nesekojiet amatieru piemēram un neizvietojiet horizonta līniju tieši fotogrāfijas centrā. Savādāk Jūsu ainavas vienmēr līdzināsies Polaroid fotogrāfijām. Tā vietā labāk izlemiet, kuru daļu Jūs akcentēsiet: zemi vai debesis. Ja debesis izskatās lieliski, tad izdariet tā, lai horizonta līnija atrastos zemāk par fotogrāfijas vidusdaļu, proti, apakšējā trešdaļā (tad tiks akcentētas debesis). Ja daudz skaistāka ir zeme vai ūdens, tad horizonta līnijai jābūt augšējā trešdaļā. Tas ļaus vairāk izdalīt zemi vai ūdeni, un pats galvenais – jebkura no šīm metodēm piešķirs Jūsu fotogrāfijām vairāk kolorīta.

Garlaicīgas debesis? Mainīsim noteikumus

Fotografējot ainavu, kad debesīs nav nekā interesanta, varat atteikties no vienas trešdaļas noteikumiem un atstāt kadrā tikai minimāli nepieciešamo debesu daļu. Fotografējiet 7/8 zemes vai ūdens un tikai 1/8 daļu debesis. Rezultātā fotogrāfijas aplūkotāju uzmanību piesaistīs daudz interesantākais priekšplāns.

Iespaidīga fotografēšana kalnos

Fotografējiet tādā leņķī, kurā mēs parasti neskatāmies. Piemēram, ja Jūs fotografējat kalnus, tad nefotografējiet tos no ceļa puses, stāvot kalna pakājē. Šāda ainava ir pieejama visiem. Tāpēc labāk fotografējiet tos virzienā no lejas uz augšu. Lai radītu iespaidīgu kalnu fotogrāfiju, kura tik tiešām patiktu cilvēkiem, labāk fotografēt no cilvēkiem neierastas pozīcijas: no augšas uz leju. Uzbrauciet ar mašīnu pēc iespējas augstāk kalnos, vai arī uzkāpiet ar kājām kalna virsotnē (ja vien tas ir droši), uzstādiet fotoaparātu un nofotografējiet kalnu virzienā no augšas uz leju vai paralēli horizonta līnijai. Pēc šī paša principa tiek fotografēti ziedi – virzienā no augšas uz leju. Mēs vienmēr redzam ziedus tieši tā, tāpēc šāda veida fotogrāfijas nav iespaidīgas. Arī kalnus mēs biežāk redzam no lejas. Tas ir pārāk parasti un garlaicīgi, jo nedemonstrē cilvēkiem neko tādu, ko viņi nebūtu redzējuši paši savām acīm simtiem reižu.

Daudz siltāki saullēkti un saulrieti

Šī paņēmiena autors ir Bill Fortney. Viņš izdomāja, kā iegūt daudz siltāku krāsas toni saullēkta un saulrieta laikā. Izmantojot Nikon fotoaparātu, pārejiet uz izvēlni un izvēlieties par baltās krāsas līdzsvara režīmu balto variantu Dienas gaisma (Daylight), nospiediet pogu ar bultiņas attēlu, kas norāda virzienu pa labi, lai atvērtu ekrānu, tad veiciet precīzu iestatīšanu (Fine-tune), ievadiet skaitli – 3  un nospiediet pogu ОК. Daudz siltāks tonis radīs labāku iespaidu.

Izmantojot Canon fotoaparātus, uzstādiet baltās krāsas līdzsvaru. Neaizmirstiet izslēgt šo parametru, ja Jūs nefotografējat saulrietu vai saullēktu.

Ko fotografēt sliktā laikā?

Stādieties priekšā, ka Jūs izlēmāt drūmu dienu, kad līst lietus, pilnībā veltīt fotogrāfiju rediģēšanai ar Photoshop palīdzību. To nedrīkst nosaukt par neveiksmīgu lēmumu, bet Jūs zaudējat vairākas iespējas izdarīt lieliskas fotogrāfijas. Piemēram:
1.   Uzreiz pēc lietus, kad ir daudz mākoņu un ir tumšs, tas ir lielisks brīdis, kad fotografēt lapas mežā (zaļā lapu krāsa šķiet daudz intensīvāka un dzīvāka, labi izskatās pat uz zemes nokritušas lapas, jo lietus lāses piešķir daudz pievilcīgāku skatu lapām un ziediem), kā arī fotografēt upes un ūdenskritumus (varat izmantot lielāku aizturēšanas lielumu, kamēr saule atrodas aiz mākoņiem).

2.   Ja ir negaiss, tad uzreiz pēc lietus beigām mākoņi var izklīst, parādīsies saule un tad varēs nofotografēt iespaidīgu kadru. Pārrāvums mākoņos var parādīties tikai uz dažām minūtēm, bet pēc tam atkal līs lietus, vai tieši otrādi, debesis pilnībā noskaidrosies un spīdēs spilgta saule (ainavu fotogrāfa ienaidnieks), tāpēc esiet gatavi fotografēšanai. Šo brīdi ir vērts sagaidīt.

3.   Iekams negaiss pierims, debesis var iekrāsoties visneparastākajās krāsās, bet mākoņi varētu būt ļoti draudīgi un tiem cauri mēģinās „izlauzties” gaismas stari. Lielākā daļa cilvēku palaiž garām šos brīžus, tāpēc esiet gatavi (nefotografējiet lietus laikā, lai aizsargātu sevi un aparatūru).

Fotografēšana mākoņainā dienā

Rīkojieties sekojoši – nefotografējiet debesis. Netaisiet fotogrāfijas, kurās būs redzamas debesis. Bez tam, Jūs pēc tam varēsiet bez īpašas piepūles veikt tonālā diapazona noskaņošanu Photoshop (tas nozīmē, ka Jūs vēlaties padarīt debesis daudz zilākas, nekā tās patiesībā izskatījās šajā pelēkajā, drūmajā dienā). Rīkojieties sekojoši:

1.   Atveriet vienu no fotogrāfijām, kur debesis izskatās skaistas un zilas. Pēc tam izmantojiet instrumentu Eyedropper, lai izvēlētos kā galveno zilo krāsu.

2.   Atveriet fotogrāfiju, kurā debesis bija tikai vietām pelēcīgas. Izmantojot instrumentu Magic Wand, izceliet fotogrāfijā tās vietas, kur debesis ir pelēcīgā krāsā.
3.   Uzlieciet jaunu slāni pa virsu savam Background slānim un aizpildiet izcelto vietu ar pamata (zilo) krāsu. Tas ir viss: Jūsu pelēkās debesis būs kļuvušas zilas.

Panorāmas izveidošana (1. daļa)

Sanāks ļoti skaista fotogrāfija, ja Jūs apvienosiet piecas vai sešas ainavu fotogrāfijas vienā attēlā. Tas ļaus daudz precīzāk atspoguļot tās ainavas iespaidus, kas pavērās fotogrāfa skatienam. Tomēr ja jāizveido panorāmas attēlu, tad šis uzdevums var izrādīties ļoti vienkāršs, bet tik pat labi tas varētu būt īsts murgs. Viss atkarīgs no tā, kā Jūs nofotografējāt panorāmu. Ja Jūs visu nofotografēsiet pareizi, tad Photoshop apvienos to vienā panorāmā ar minimāliem pūliņiem. Savukārt tad, ja Jūs nofotografēsiet panorāmu nepareizi, tad Jums nāksies iztērēt daudz laika, lai apvienotu atsevišķas fotogrāfijas vienā veselā attēlā, bet Photoshop „liks sprunguļus ratos” katras darbības laikā. Neskatoties uz to, ka apraksts aizņem vairākas lapas, veidot panorāmas attēlus nav grūti – Jums tikai atliek ievērot noteikumus, kas ļaus apkopot vienā veselā atsevišķas fotogrāfijas ar Photoshop palīdzību. Aplūkosim to sīkāk:

1.   Fotografējiet ar statīvu. Pretējā gadījumā panorāmas ainavas izveide jums izmaksās ļoti dārgi.

2.   Fotografējiet ar vertikālā stāvoklī novietotu fotoaparātu (portreta fotogrāfijas), nevis horizontālā stāvoklī (ainavu fotogrāfijas). Jā, Jums būs nepieciešams vairāk fotogrāfiju, lai nofotografētu vienu un to pašu, bet šīs papildus pūles mazinās atsevišķu fotogrāfiju nesakritību un Jūs iegūsiet daudz skaistāku panorāmu.

3.   Pārslēdziet baltās krāsas līdzsvaru Jūsu fotoaparātā režīmā Cloudy. Ja Jūs atstāsiet automātisko (Auto) režīmu, tad baltās krāsas līdzsvars atsevišķās fotogrāfijās var mainīties, bet tas ir ļoti slikti.

4.   Nospiediet aizslēga nolaišanas pogu pa pusei tā, lai fotoaparāts veiktu tikai ekspozīcijas nomērīšanu, pēc tam ielūkojieties ainavu meklētājā, pierakstiet diafragmas un aizturēšanas lielumus. Pārslēdziet fotoaparātu rokas fotografēšanas režīmā un iestatiet pierakstītos diafragmas un aizturēšanas lielumus. Ja Jūs to neizdarīsiet, bet izmantosiet automātisko ekspozīcijas režīmu, tad ekspozīcijas lielumi var izrādīties dažādi atsevišķos kadros, kas padarīs Jūs trakus, pēc tam apstrādājot fotogrāfijas Photoshop programmā.

5.   Sakarā ar to, ka fokuss tiek uzstādīts panorāmas pirmajā segmentā, tad varat atslēgt Jūsu objektīva automātisko fokusēšanu. Pateicoties tam, fokuss netiks pazaudēts fotografējot dažādus panorāmas segmentus.

6.   Pirms pirmā panorāmas segmenta nofotografēšanas, vispirms nofotografējiet vienu pirkstu. Tad Jūs zināsiet, ka pēc tam sekos panorāmas fotogrāfijas. Nofotografējiet savu plaukstu pēc pēdējās panorāmas fotogrāfijas.

7.   Fotografējot katru panorāmas segmentu iekļaujiet 20-25% no tā, kas bija iekļuvis iepriekšējās fotogrāfijas kadrā. Proti, iekļaujiet 1/4 no pirmās fotogrāfijas, kad veidosiet otro panorāmas segmentu. Katram segmentam jāpārklājas vismaz 20% apmērā ar iepriekšējo segmentu, lai Photoshop programmai nerastos grūtības ar šo fotogrāfiju apvienošanu vienā attēlā. Tas ir ļoti svarīgi.

8.   Fotografējiet ātri. Jo sevišķi tad, ja Jūsu ainavas virzienā pārvietojas mākoņi. Tad Jūsu panorāmā var kaut kas mainīties (apgaismojums, mākoņu daudzums utt.), kas var izraisīt jucekli.

9. Izmantojiet nolaišanas trosīti vai automātisko režīmu. Tas ļaus izvairīties pat no vismazākās kameras nobīdes, fotografējot katru panorāmas segmentu. Nav nekā sliktāka, ja viens no panorāmas segmentiem sanāks izplūdis.

Pēc tam

1. Ieejiet programmā Photoshop un atveriet visus panorāmas segmenta attēlus (proti, visām panorāmas fotogrāfijām jābūt atvērtām vienlaicīgi).

2. Izvēlieties izvēlni File un izmantojiet komandu Automate-Photomerge.

3. Atvērtajā dialogu logā izvēlieties Open Files. Pārliecinieties par to, ka uzstādīts karodziņš Attempt to Automatically Arrange Source un nospiediet pogu OK.

4. Pēc tam, kad atvērsies galvenais Photoshop programmas logs, fotogrāfijas tiks apvienotas vienā panorāmā (kuras kvalitāte būs atkarīga no iepriekš minēto rekomendāciju izpildes). Ja Jūs konstatēsiet gaismu starp diviem panorāmas segmentiem, vienalga nospiediet pogu OK. Pastāv iespēja, ka šī gaisma pazudīs fināla attēlā. Pretējā gadījumā Jums nāksies lietot instrumentu Clone Stamp, lai izdzēstu gaismu. Šim nolūkam izmantojiet instrumentu Clone Stamp, nospiežot un turot taustiņu „Alt” („Option”) un nospiediet uz debess zonu, kas atrodas līdzās gaismai. Pēc tam izvēlieties otiņu ar mīkstām malām un aizkrāsojiet gaismu.

 

Raksts tapis sadarbībā ar apģērbu interneta veikalu StarStyle, kas tagad arī piedāvā iegādāties smaržas.

LEAVE A REPLY

Your Name
Your Message